Izpēte

Projekta 1.gada laikā sagatavots starptautisks salīdzinošs pētījums par globālās dimensijas klātbūtni Eiropas valstu izglītībā, padziļināti apskatot Latvijas, Igaunijas un apvienotās Karalistes pieredzi, kā arī citu 10 Eiropas valstu (Austrijas, Čehijas, Francijas, Kipras, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Slovēnijas, Somijas, Vācijas) pieredzes apkopojumu. Šajās valstīs tika vērtēta globālās izglītības vieta formālajā izglītībā, analizēti normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības obligāto saturu, mācību līdzekļi, izzināti izglītības politikas ekspertu un skolotāju viedokļi, labās prakses piemēri. Paldies visiem, kas iesaistījās izpētes procesā un Ziņojuma sagatavošanā!

Ziņojums par attīstības/globālās izglītības aspektu izpēti sociālo zinātņu mācību priekšmetos angļu valodā.   

Saīsinātā pētījuma versija latviešu valodā.

-------------------------------------------------

Jūlijā turpinās darbs pie projekta pētījuma par globālās dimensijas klātbūtni sociālajās zinībās, tam sagatavots īss starpziņojums, kurā iezīmējas galvenie rezultāti un atziņas par  situāciju Latvijā AI/GI jomā. Ar pētījuma apjomu un daudzpusību varat iepazīties šajā apkopojumā, kurš veidots balstoties uz vairāk kā 200 lappušu izpētes rezultātiem līdz 2013.gada maija beigām, balstoties uz dokumentu, mērķa grupas un labās prakses piemēru izpēti Latvijā. Turpinām darbu, gaidiet nākamos rezultātus!

-------------------------------------------------

Īss ieskats Pētījumā par Globālās dimensijas klātbūtni sociālo zinātņu priekšmetos Latvijā

Pētījuma mērķis ir apzināt Latvijas situāciju GI – aktuālos izaicinājumus un iespējas, īpaši fokusējoties uz formālo izglītību un sociālo zinātņu mācību priekšmetiem.

Pētījums balstās uz šādu informācijas avotu analīzi: a) dokumenti, kas nosaka izglītības obligāto saturu un audzināšanas darbu, b) skolu attīstības plāni, c) eksāmenu darbi, d) mācību grāmatas un citi mācību materiāli, e) skolotāju un skolas administrācijas pārstāvju aptaujas, f) jauniešu aptauja, g) intervijas ar izglītības ekspertiem un politikas veidotājiem, i) labās prakses piemēri.

Pētījuma rezultātā radušies secinājumi par globālo dimensiju sociālo zinātņu mācību priekšmetos. Tālāk daži no tiem.

"Latvijas formālajā izglītībā nav atsevišķa mācību priekšmeta, kas būtu veltīts globālajai tematikai. Sociālo zinātņu mācību priekšmetu standartos ir plaša GI tēmu klātbūtne. Pamatizglītībā globālās izglītības (GI) saturs visvairāk iekļauts sociālo zinību, vēstures, ģeogrāfijas, bioloģijas, mājturības un tehnoloģiju un ētikas mācību priekšmetu standartos. Visvairāk atsegtās caurviju tēmas no 8 GI pamatkonceptiem ir Vērtības un uzskati, Ilgtspējīga attīstība un Dažādība. Sociālo zinātņu mācību priekšmetu standartos gan pamatskolā, gan vidusskolā mazāk iekļautās tēmas ir - Cilvēktiesības un Sociālais taisnīgums."

"Par Latvijas skolu stiprajām pusēm un iespējām globālās izglītības īstenošanā respondenti uzskata pedagogu radošumu un entuziasmu. Visjaudīgākā niša globālās tematikas integrēšanai ir sociālo zinību stundas un skolu projektu nedēļas, jo tām ir likumā noteikta vieta un laiks mācību procesā. Īpaši nozīmīga ir skolu starptautiskā sadarbība. Pagaidām ir iespējas to organizēt tikai ar Eiropas valstīm, tomēr arī tas piešķir mācību procesam globālu dimensiju."

Latvijas skolās pieaug globālās tematikas īpatsvars dažādās  ārpusskolas aktivitātēs. Visbiežāk šie pasākumi veltīti ilgtspējas, resursu taupīšanas tematikai un paliek lokāli centrēti, neiegūstot globālu dimensiju. Vismazāk ārpus klases pasākumos atspoguļojas sociālā taisnīguma tematika. Latvijas skolām ir ļoti neliela pieredze tiešu kontaktu veidošanā ar attīstības valstīm. Skolotājiem pagaidām ir maz iespēju dalīties ar savām labajām praksēm, mācīties vienam no otra – jāveido šāda tradīcija un jārada platformas (digitālas, drukātas, klātienes) labās prakses popularizēšanai."

"... Izpēte rāda, ka globālās izglītības aktivitātēs (klases un ārpusklases) galvenokārt ir skartas konkrētās tēmas lokālais aspekts, neveidojot plašāku globālo ietvaru, neanalizējot minētos jautājumus pasaules valstu un tautu mijiedarbības kontekstā."

"Vērtējot globālo dimensiju mācību grāmatās, redzams, ka globālās tematikas apjoms grāmatās pieaug proporcionāli skolēnu vecumam. Tomēr mācību grāmatās tikpat kā nemaz nav atvēlēta vieta attīstības valstu cilvēkiem, viņu balsīm un stāstiem, grāmatās maz GI vērtībās balstītas informācijas. Tāpēc GI tēmu apguvei skolotāji izmanto arī citus mācību materiālus, kas sagatavoti projektu ietvaros, ko piedāvā dažādas organizācijas (piemēram, LAPAS, IAC, Latvijas valsts meži u.c.), kas pieejami internetā vai arī izmanto savus veidotos mācību materiālus – darba lapas, prezentācijas, spēles, video u.c."

Laikā no 2013.gada aprīļa līdz jūnijam notika skolotāju anketēšana par globālās dimensijas klātbūtni skolu praksē. Jautājumā par globālās izglītības īstenošanas mērķi biežākās pedagogu atbildes bija – attīstīt cieņu, citu cilvēku vērtību izpratni un atbildību (23%), paplašināt redzesloku (23%), sekmēt ilgtspējīgus ieradumus (13%), attīstīt interesi par citām valstīm un kultūrām (12%). Salīdzinoši vismazāk izvēlētas atbildes – veicināt iesaistīšanos sabiedrības dzīvē lokālā, nacionālā un globālā līmenī (6%), attīstīt izpratni par sociālo taisnīgumu (2%). Šie rezultāti apstiprina citos Pētījuma virzienos konstatēto – GI jomā skolotājiem dominējošā ir izziņas interese; tiek izrādīta cieņa vispārcilvēciskajām vērtībām; ir vēlme pārskatīt savus ikdienas ieradumus, kā arī motivēt skolēnus ilgtspējīgāka dzīvesveida ieradumiem. Daudz atturīgāka ir attieksme pret pilsonisko līdzdalību, iesaistīšanos sabiedrības dzīvē un tādu jūtīgu jautājumu kā sociālais taisnīgums. 

Pētījuma rezultāti tiks izmantoti tālākajā projekta norisē, veidojot tālākizglītības programmas un materiālus.

 

Pētījuma ietvaros Latvijas puses uzdevums  bija arī gūt ieskatu citu Eiropas valstu globālās izglītības pieredzē. Šī informācija tiks iekļauta pētījuma gala ziņojumā. Šobrīd daži piemēri no Lietuvas, Čehijas, Slovēnijas.

Lietuva. Kopš 2004 Lietuvā tiek īstenota „Globālās izglītības nedēļa”. Šajā nedēļā organizētie pasākumi rosina skolēnus, skolotājus un jauniešu neformālo grupu dalībniekus iesaistīties aktivitātēs, kas veltīti globālās pilsonības jautājumiem. „Globālās izglītības nedēļa” akcentē, piemēram, dažādības un nevienlīdzības jautājumus gan vietējā, gan globālā līmenī, pievēršoties globālās pilsonības un atbildības aspektiem. Šīs nedēļas pasākumi aicina jauniešus, skolu vadītājus un skolotājus īstenot globālās izglītības projektus savās skolās, pievēršot uzmanību sociālās atstumtības un nevienlīdzības problēmām, diskutējot par globalizāciju un citiem jautājumiem.

Slovēnija. Neskatoties uz finansiālajiem ierobežojumiem, Slovēnijas nevalstiskās organizācijas pēdējos gados ir spējušas uzrunāt skolas un iepazīstināt tās ar globālo izglītību (GI). Tādējādi daudzi skolotāji ir personiski ieinteresējušies par GI, kā rezultātā viņi ar entuziasmu ir integrējuši globālās izglītības jautājumus savā pedagoģiskajā darbībā. Tomēr GI tiek integrēta mācību saturā bez plašāka konteksta - epizodiski un pakāpeniski. Parasti akcents tiek likts uz šauriem jautājumiem. Piemēram, visa ekoloģiskā dilemma dažkārt tiek attiecināta tikai uz otrreizējo izejvielu pārstrādi un elektroenerģijas taupīšanu. GI joprojām tiek aplūkota kā papildinājums mācību saturam. Tāpēc to parasti īsteno tikai kā papildus pasākumus, piemēram, seminārus, radošās darbnīcas, atsevišķas vienas dienas aktivitātes vai skolu projektus. Taču ar šādu pieeju nevar sasniegt optimālus rezultātus un augstu kvalitāti.  

Čehija. Globālā izglītība Čehijā saista kopā lokālo, nacionālo un globālo līmeni, lai parādītu, kā aktivitātes šajos līmeņos ietekmē visu pārējo pasaulē. Attīstības izglītība Čehijas kontekstā koncentrējas uz vietējo vai globālo attīstību. Globālās dimensijas loma formālajā izglītībā nav veicināt palīdzības sniegšanu, bet gan censties izveidot sabiedrību, kurā visi tās pilsoņi izprot, kā pasaule ir saistīta un spēj dzīvot jēgpilnu dzīvi. Ir acīmredzams, ka globālā izglītība (GI) ietver plašāku jēdzienu, savukārt attīstības izglītība (AI) ir vairāk specifiska. Čehija izveidojusi arī savu pieeju šo jēdzienu diferencēšanai - iesaistītās puses ir vienojušās par kompromisu attiecībā uz jēdzieniem un sapludinājušas tās jēdzienā Globālā attīstības izglītība (GAI), kuru tagad lieto arī publikācijās par šiem jautājumiem. Jēdziens ietver tos pašus komponentus, ko globālā izglītība, taču akcents tiek likts uz attīstības valstu problēmām. Turklāt GAI ir vienīgais jēdziens, kuru lieto, runājot par globālo dimensiju formālajā izglītībā.

-------------------------------------------------

Pētījums par attīstības/globālās izglītības jautājumu izpratni Latvijā, ko 2010. un 2011.gadā trijās daļās veica biedrība Development Bulb (http://bulb.lv) pēc IAC projekta "Skolas kā satelīti attīstības izglītībā" pieprasījuma.

Pētījuma ietvaros tika veiktas 3 aptaujas – projekta "Skolas kā satelīti attīstības izglītībā" sākumā, vidū un noslēgumā. Pētījuma mērķis ir iegūt datus, kas ļautu izvērtēt un analizēt projekta dalībnieku izpratni par attīstības izglītības jautājumiem, novērtēt zināšanu un informētības izmaiņas projekta gaitā, kā arī kopumā gūt ieskatu sabiedrības informētībā, attieksmēs, izpratnē un zināšanās par attīstības jautājumiem. Pētījumā piedalās gan projekta dalībnieki (deviņu skolu komandu pārstāvji), gan projekta skolu un vietējo kopienu pārstāvji.

Pētījuma pirmā aptauja tika veikta pirms projekta dalībnieku iepazīstināšanas ar attīstības tēmu 2010.martā. Tā atklāja respondentu viedokli, piemēram, par to, cik svarīgi ir būt informētiem par starptautiskās attīstības jautājumiem, cik lielā mērā katra personīgā rīcība ietekmē notiekošo pasaulē kopumā, kā tiek vērtēta globalizācija un vai skolā būtu vairāk jāmāca par pasaulē notiekošo. Iepazīstieties ar pētījuma pirmās daļas  ziņojumu un rezultātu kopsavilkuma prezentāciju!

Otrā pētījuma aptauja tika veikta, noslēdzot projekta pirmo gadu, t.i. 2010.gada oktobrī. Respondenti atkārtoti atbildēja uz pirmās pētījuma  daļas jautājumiem, kā arī dažiem papildus jautājumiem. Pētījuma otrās daļas rezultāti atklāj projekta ietekmi projekta dalībnieku informētības un attieksmes veidošanā par attīstības izglītības un attīstības sadarbības tēmām. Iepazīstieties ar pētījuma otrās daļas  ziņojumu un rezultātu kopsavilkuma prezentāciju!

Pētījuma trešajā daļā tiešās un netiešās mērķa grupas apzināšana tika veikta 2011. gada maija projekta skolās. Šīs aptaujas papildus mērķis bija novērtēt izmaiņas, kādas mērķa grupās notikušas, salīdzinot ar 2010. gada marta un oktobra aptaujas datiem. Lasiet pētījuma trešās daļas ziņojumu un rezultātu kopsavilkuma prezentāciju!

 

Līdzfinansētāji:
OpenMessage

Projekts “Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos”

tika īstenots no 2013. līdz 2015.gadam.


Izglītības attīstības centrs pateicas visiem projekta dalībniekiem un partneriem par produktīvo sadarbību!


Projekts ir noslēdzies, tādēļ projekta mājas lapa vairs netiek papildināta, bet tā ir pieejama kā globālās izglītības materiālu krātuve.


Tādēļ aicinām izmantot šeit publicētos pētījumus, mācību materiālus, skolu pieredzes stāstus un citus resursus!


Cita noderīga informācija un resursi pieejami arī Izglītības attīstības centra mājas lapā www.iac.edu.lv.

 

The project "Global dimension in Social Sciences subjects in Formal Education"

was implemented from 2013 till 2015.
Education Development Centre is grateful to all project participants and partners for productive cooperation!
The project has been completed, so the project website is no longer updated. Website is still available as a resource of global education materials.
Other useful information and resources available in the Education Development Centre website www.iac.edu.lv